Transmisijas šķidrums ir būtisks līdzeklis normālai transmisijas darbībai. Tas ne tikai eļļo, bet arī piedalās siltuma izkliedēšanā, tīrīšanā un dažu iekšējo transmisijas mehānismu darbībā.
Daudzi automašīnu īpašnieki uzskata, ka, kamēr transportlīdzeklis joprojām var darboties normāli, transmisijas šķidrums nav jāmaina. Patiesībā, ilgstoši lietojot, transmisijas šķidrumu ietekmē augsta temperatūra, berze un oksidēšanās, un tā veiktspēja var pakāpeniski pasliktināties. Ja tas netiek uzturēts ilgu laiku, tas var izraisīt pārslēgšanas grūdienus, neparastus trokšņus, paaugstinātu eļļas temperatūru un pat ietekmēt normālu transmisijas darbību.
Taču dažādos auto modeļos tiek izmantotas dažāda veida transmisijas, un ražotājiem ir dažādi ieteikumi par transmisijas šķidruma maiņas intervāliem. Dažiem modeļiem ir nepieciešamas regulāras izmaiņas, savukārt citi izmanto ilgāku uzturēšanas stratēģiju.
Tāpēc nav pareizi vienkārši pieņemt, ka "visas transmisijas ir jāmaina ik pēc 40 000 kilometriem", kā arī ka "transmisijas šķidrums nekad nav jāmaina". Pareizā pieeja ir iepazīties ar transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatu un ņemt vērā transportlīdzekļa faktisko braukšanas vidi.
Ja transportlīdzeklī bieži rodas satiksmes sastrēgumi, biežas braukšanas{0}}nelielas distances vai ilgstošas lielas-slodzes braukšana, transmisijas darba temperatūra un slodze var būt augstāka, tādēļ ir vēl svarīgāk pievērst uzmanību transmisijas šķidruma stāvoklim.
Transmisijas uzturēšanas atslēga nav akla tās nomaiņa, bet gan apkope atbilstoši pareizajām specifikācijām un saprātīgiem intervāliem.
